Mirušo dzejnieku biedrība - Viss par revolucionāro filmu
Satura rādītājs
1990. gadā iznākusī godalgotā filma "Mirušo dzejnieku biedrība" (Dead Poets Society) nesa svarīgas pārdomas un mācības. Tik svarīgas, ka šī filma ir kļuvusi par atsauces filmu arī mūsdienās.
Ar neticamu un revolucionāru sižetu un labi izstrādātu sižetu filma tolaik piesaistīja sabiedrības uzmanību. Papildus tam, ka filma "Mirušo dzejnieku biedrība" ir iedvesmojusi vairākas paaudzes, tā tiek izmantota kā dzīves mācības piemērs, kurā cilvēki tiek mudināti intensīvi izdzīvot mirkli un meklēt savu sapņu īstenošanu. Taču filmas galvenais mērķis ir iemācīt cilvēkiem domāt pašiem, tādā veidā.kritika.
Lai gan filmas budžets bija neliels - 16 miljoni ASV dolāru, tā visā pasaulē nopelnīja 235 miljonus ASV dolāru, kļūstot par vienu no tā gada pelnošākajām filmām.
Klasiskajā filmā ir literatūras un dzejas skolotājs Džons Kītings, kuru atveidoja 2014. gadā mūžībā aizgājušais, neticamais aktieris Robins Viljamss.
"Mirušo dzejnieku biedrības" darbība norisinās 1959. gadā Veltona akadēmijā - vidusskolā tikai zēniem, kas tolaik bija pazīstama kā prestižākā vidusskola Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā bija ne tikai slavena skola, bet arī ar stingriem standartiem, un tajā mācījās elite.
Skatīt arī: Corno: ko šis termins nozīmē un kā tas radies kā žargonsMirušo dzejnieku biedrība
Pītera Vesa režisētā drāma "Mirušo dzejnieku biedrība" stāsta par profesoru, bijušo studentu, kurš pārņem pensionēta literatūras profesora amatu.
Tomēr skolotāja Džona Kītinga neordinārajām metodēm netika apmierināti vecāki, skolotāji un Veltonas akadēmijas vadība, jo skolas pamatā bija četri principi, proti, tradīcijas, gods, disciplīna un izcilība.
Citiem vārdiem sakot, viņi augstu vērtēja stingru un konservatīvu izglītību, kas tolaik veidoja lieliskus līderus. Atceroties, ka vecākiem bija liela ietekme uz savu bērnu profesionālo izvēli, viņi bieži sekoja vecāku vēlmēm.
Savukārt skolēni, sākotnēji pārsteigti par viņa metodēm, sāk arvien vairāk iesaistīties nodarbībās, mācoties pārvarēt grūtības un domāt patstāvīgi.
Savās stundās viņš arī centās iedrošināt skolēnus īstenot savus sapņus un ambīcijas, kā arī izbaudīt mirkļus, ko viņi dzīvo. Citiem vārdiem sakot, carpe diem - šis vēstījums ir spēcīgi uzsvērts visā filmā.
Nozīmīgas ainas
Vienā no spilgtākajām ainām skolotājs pirmajā mācību stundā lūdz skolēnus izraut lapas no grāmatas, apgalvojot, ka tās nav svarīgas. Bet gan pašiem izdomāt atbildi o, protams, tas pārsteidza visus skolēnus. Galu galā tā nedarīja visi pārējie skolotāji.
Kītinga kungs, kā viņu sauca skolēni, izmantoja savas stundas, lai rosinātu kritisko domāšanu, lai paskatītos uz lietām no cita skatpunkta. Kā piemēru var minēt labi zināmo ainu, kad skolotājs uzkāpj uz galda un jautā skolēniem, kāpēc viņš tur ir. Un viņa atbilde bija, ka tas ir tāpēc, lai uz situāciju paskatītos no cita skatpunkta.
Skatīt arī: Lent: kas tas ir, izcelsme, ko jūs varat darīt, kurioziVēl viens spilgts filmas aspekts ir tas, kā skolotājs uztver katru skolēnu, atklājot viņa ierobežojumus un palīdzot tos pārvarēt, taču vienmēr izturoties pret viņu ar izglītību un cieņu.
Nosaukuma izcelsme
Filmā skolēni atklāj, ka Kītinga kungs ir ne tikai bijušais skolnieks, bet arī grupas "Mirušo dzejnieku biedrība" biedrs. Kad viņu izjautāja, viņš pastāstīja, ka tas ir lasītāju klubs, kurā skolēni lasa dzeju. Tāpēc skolēni nolēma darīt to pašu.
Līdzās dzejai skolēni atklāja savas kaislības, piemēram, teātri, mūziku un mākslu. Caur iedvesmojošiem lasījumiem, pretrunīgiem atklājumiem un jaunu izvēļu sekām, tādējādi filma nes pārdomas un mācības, kas padarīja to par kinematogrāfijas klasiku.
Tomēr filmas beigās profesors Kītings tiek atlaists no skolas, bet, izejot no telpas, viņu pārsteidz skolēni, kuri, atdarinot viņu, uzkāpj uz saviem galdiem, atkārtojot dzejoļa rindiņu - dzejoļa, ko viņš citēja savā pirmajā stundā, - "Ak, kapteinis, mans kapteinis".
Ar to skolēni ir skaidri pauduši savu atzinību un pateicību par visu, kas viņiem ir iemācīts, tāpēc, aizkustināts, Kītinga kungs paskatās uz katru no viņiem un saka paldies.
Filmu atzinīgi novērtēja gan kinokritiķi, saņemot 84% piekrišanu, gan skatītāji - 92%.
Filmas "Mirušo dzejnieku biedrība" apskats
Pēc kino kritiķu domām, filma kritizē izglītības sistēmu un sabiedrības tradicionālistiskās vērtības, kas ir pretrunā cilvēka individualitātei.
Tāpēc filmas centrālā tēma ir gan sabiedrības, gan pašu vecāku uzspiestā konservativitāte un tradīcijas, kas nonāk konfliktā ar skolēnu vajadzībām, sapņiem, idejām un vēlmēm.
Šajā kontekstā profesors Kītings, izmantojot literatūras klasiķu un dzejnieku rindas, cenšas rosināt studentus domāt pašiem, nevis saņemt gatavas atbildes no grāmatām. Taču tas ir pretrunā ar sabiedrības uzspiesto sistēmu.
Tāpēc "Mirušo dzejnieku biedrība" ir neaizstājama filma pedagoģiskajā jomā. Galu galā tās centrālajai tēmai ir viss sakars ar to, ko mūsdienās pedagogi māca savās stundās. Citiem vārdiem sakot, padomājiet paši un konstruējiet savu atbildi.
Bez Robina Viljamsa (Robin Williams (John Keating), Dead Poets Society, kura scenārija autors ir Toms Šulmans (Tom Schulman), filmā piedalās arī tādi izcili aktieri kā Ītans Hoks (Ethan Hawke) (Todd A. Anderson), Roberts Šons Leonards (Robert Sean Leonard) (Neil Perry), Allelon Ruggiero (Stephen K.C. Meeks Jr), Geils Hansens (Gale Hansen) (Charlie Dalton), Džošs Čārlzs (Knox T Overstreet), Dilans Kussmans (Richard S. Cameron), Džeimss Voterstons (Gerard J. Pitts), Norman Lloyd(Nolana kungs) un citi.
Mirušo dzejnieku biedrības balvas
1990. gadā filma tika nominēta balvai Oskars labākās filmas, labākā režisora, labākā aktiera (Robins Viljamss) un labākā oriģinālscenārija kategorijās, iegūstot balvu kā labākais oriģinālscenārijs.
Tajā pašā gadā viņš tika nominēts balvai Zelta globuss kategorijās "Labākā filma - drāma", "Labākais režisors", "Labākais aktieris - drāma" (Robins Viljamss) un "Labākais scenārijs", savukārt kategorijā "Labākais aktieris - drāma BAFTA (Apvienotā Karaliste) uzvarēja kategorijās "Labākā filma" un "Labākais skaņu celiņš".
Jau 1991. gadā Cēzara balva (Francija) ieguva balvu labākās ārzemju filmas kategorijā, kā arī daudzas citas nozīmīgas kinematogrāfijas pasaules balvas.
Mirušo dzejnieku biedrības kuriozitātes
1 - Džonu Kītingu diez vai spēlēja Robins Viljamss (Robin Williams)
Profesora lomai tika apsvērti Liams Nīsons, Dastins Hofmans un Bils Murejs, taču, tiklīdz režisors Pīters Veirs pārņēma režiju, viņš izvēlējās Robinu Viljamsu, kas galu galā izrādījās lieliska izvēle.
2 - Dead Poets Society sižets
Lai filma iznāktu dabiski, tā tika filmēta hronoloģiskā secībā. Tā kā šādā veidā visā sižeta gaitā varētu atklāties skolēnu un skolotāja attiecību attīstība, kā arī skolēnu cieņa un apbrīna.
Un kā atsauci režisors aktieriem iedeva grāmatas, kurās bija atainota pusaudžu dzīve 50. gados.
Sākotnēji bija paredzēts, ka filma beigsies ar profesora Kītinga nāvi no leikēmijas, taču režisors uzskatīja, ka tā būtu labāk, lai uzmanību pievērstu studentiem.
3- Sapņa dēļ
Aktieris Robins Viljamss piekrita šai lomai tāpēc, ka bērnībā sapņoja par tādu skolotāju kā Kītinga kungs.
4 - Attiecības
Lai aktieri varētu iepazīt viens otru, nodibināt draudzību un saikni savā starpā, režisors izvēlējās viņus visus izmitināt vienā telpā, turklāt filmēšanas laikā Viljamsam tika dota pilnīga radošā brīvība.
5 - Dzīves pieredze
Stāsts, kurā iesaistīta "Mirušo dzejnieku biedrība", tika balstīts gan uz režisora, gan scenārija autora dzīvesstāstiem. Jo abi mācījās zēnu sagatavošanas skolās. Līdzās skolotājam skolēnus iedvesmoja arī tā laika kolēģi.
6 - Citāts, kas iegājis vēsturē
Saskaņā ar Amerikas Filmu institūts , profesora Kītinga frāze, kuru viņš citē visā filmā - "Carpe diem. Izmantojiet dienu, bērni. Padariet savu dzīvi neparastu" - tika atzīta par 95. starp 100 visvairāk citētajām frāzēm filmu vēsturē.
Tomēr izteiciena "Carpe diem" izcelsme ir no romiešu dzejnieka un filozofa Kvinta Horacija Flacka grāmatas. Pat filmā, Gandrīz ideāla aukle 1993, Robins Viljamss , citē to pašu teikumu, atsaucoties uz "Mirušo dzejnieku biedrību".
Tātad, ja jums patika mūsu ziņa, skatiet arī: 80. gadu filmas - funkcijas, lai jūs varētu iepazīt šī perioda kino.
Avoti: Adoro Cinema, Guia do estudante, Andragogia, Stoodi, Rede Globo.
Attēli: Mana mīļākā sērija, Jetss, Blog Flávio Chaves, Zint, Cinemateca, Contioutra, Guia do estudante, Youtube, Pinterest, Imagem vision, Best glitz